Izpratne par atvērto avotu un tā stiprajām un vājajām pusēm (pilnīga)
Datorā ir operētājsistēmaun programmatūra, kas instalēta tā, lai dators varētu pareizi darboties. Šī programmatūra, protams, ir tā, kas to ražo un izplata, tāpēc tā ir cieši saistīta ar to, ko sauc par licenci. Licence tiek izmantota programmatūras autortiesību aizsardzībai, lai kāda darbs tiktu vairāk novērtēts.
Parasti datoriem paredzēta programmatūrasamaksāts. Piemēram, ja jūs izmantojat Windows operētājsistēmu, kurā arī ir instalēta Ofisas kundze, operētājsistēma un programmatūra ir maksas programmatūra. Vispirms jums ir jāmaksā veidotājam, pirms jūs to varat likumīgi izmantot.
Papildus apmaksātai sistēmai ir arī sistēma ar nosaukumu "Atklātais avots" kas neprasa lietotājiem maksāt,var piekļūt bez maksas un likumīgi. Tālāk tiks izskaidrota atvērtā koda definīcija, kā arī atvērtā koda veidi, priekšrocības un trūkumi.
Atvērtā koda definīcija
Atklātais avots ir izstrādes licencekuru vadību nesaskaņo tikai indivīds vai centrālā institūcija, bet to koordinē lietotāji, kuri savā starpā sadarbojas lietošanā avota kods (avota kods), kas ir brīvi pieejams un kuram var piekļūt vai to mainīt. Būtībā atklātais avots izmanto attīstības modeli ņem un dod.
Ikviens var izmantot programmuatvērto avotu bez maksas, tad, ja tiek uzskatīts, ka programmas trūkst vai tai ir vajadzīgas papildu funkcijas, lietotājs to var modificēt un dot savu ieguldījumu programmas uzlabošanā. Darba brīvību ļoti ciena atvērtā pirmkoda modeļi. Lietotāji var brīvi strādāt bez jebkādas iejaukšanās, lai izpētītu, mainītu, manipulētu, pievienotu noteiktas daļas, uzlabotu vai paziņotu, ka avota kodā ir kļūda.
Turklāt lietotāji var arī atkārtoti izplatītiesatkārtoti atveriet programmu vai atvērtā pirmkoda programmatūru daudzu cilvēku lietošanai. Lai gan šķiet, ka ikviens lietotājs var brīvi veikt izmaiņas, taču, protams, tas ir jāpapildina ar pilnu atbildību un neuzmanīgi jāveic modifikācijas.
Atvērtā koda piemēri
Linux, viena no populārākajām atvērtā koda operētājsistēmām
Zemāk ir dažādi operētājsistēmas vai programmatūras piemēri, kas izmanto atvērtā pirmkoda licences, kā arī kā salīdzinājums ir pieminēta kāda apmaksāta programmatūra.
- Atvērtā koda operētājsistēma : Piemēram, UNIX, Linux un dažādi atvasinājumi. Pati Linux ir vairāku veidu varianti (distros), piemēram, Slackware, Debijas, SuSEun RedHat. Atšķirt no apmaksātām operētājsistēmām, piemēram, Windows un MacOS.
- Attēlu un fotoattēlu redaktora programmatūra : Piemēram GIMP, InkScape, Abhishek's GLIMPSE un Digikam. Atšķirt arī ar tādu apmaksātu programmatūru kā Adobe Photoshop un Corel Draw.
- Biroja redaktors : Piemēram LibreOffice un OpenOffice. Šī atvērtā pirmkoda biroja lietojumprogramma atšķiras no apmaksātā biroja Microsoft Office.
- Viedtālruņa operētājsistēma : Android un Firefox OS izmantojiet atvērtā koda licenci, savukārt Windows Phone un iOS ir maksas operētājsistēmas.
Dažādas programmatūras licences, izņemot atvērto avotu
Opera pārlūks ir bezmaksas programmatūras piemērs
Bez atvērtā koda programmatūras, kas to varbez maksas piekļūstot vai modificējot, ir vairāki citi programmatūras veidi, kuriem var piekļūt arī bez maksas, taču tie atšķiras no atvērtā koda gan lietošanas laika, gan reklāmas klātbūtnes ziņā, gan arī ar to, vai avota kods ir redzams vai nav. Tālāk ir norādītas dažādas programmatūras licences papildus atvērtā pirmkoda licencēm:
- Bezmaksas programmatūra : izmantojama bezmaksas programmatūra,bet lietotājs nevar redzēt avota kodu, programmatūra nav jāpārveido arī. Bezmaksas programmatūrai parasti nav ierobežojumu attiecībā uz lietošanas apjomu un laiku.
- Shareware : lejupielādējama programmatūra unizmanto tikai izmēģinājumiem (izmēģinājumiem). Koplietojamās programmatūras iezīme ir lietošanas laika ierobežojums, piemēram, 7 dienas vai 30 dienas. Pēc tam programmatūru vairs nevar izmantot vai bloķēt. Ja lietotājs ir apmierināts, viņš var iegādāties programmatūru.
- Reklāmprogrammatūra : bezmaksas programmatūra, darbojas tikai tas, ka ir daudz reklāmu. Šī reklāma ir kā programmatūras radītāja / izstrādātāja ienākumu avots.
Atvērtā koda priekšrocības
Programmatūrai, kas izmanto atvērtā koda licenci, ir vairākas priekšrocības, tostarp:
1. Bezmaksas lietotāji izstrādā sistēmu : Atklātais kods ļauj lietotājiem apgūt programmatūras daļas avota kodu (to saprotot pamazām).
Pēc tam, kad lietotājs ir brīvi, cik vien iespējams brīviredzēt un saprast avota kodu, lietotāji var arī analizēt, vai ir kas uzlabojams / pievienojams no avota koda, pēc tam to modificēt (ja nepieciešams) tā, lai programmatūra būtu labāka nekā iepriekš. Pārveidojumus var paredzēt arī tā, lai jaunā sistēma parādītos atbilstoši lietotāja vēlmēm.
2. Vai ir tiesiskā sistēma : Izmantojot atvērtā koda programmatūru,lietotāji nepārkāps likumu, jo ierīci komerciāli nekontrolē viena konkrēta puse. Citādāk, piemēram, ja lietotājs izmanto pirātisku programmatūru, kas faktiski nav bezmaksas, tas nozīmē, ka tā ir pretrunā likumam un var tikt pakļauta noteiktām sankcijām.
3. Nav pirātisma : Jo visi lietotāji var brīvi izmantot unmodificējiet atvērtā pirmkoda programmatūru, lai neviens lietotājs to nevarētu nolaupīt, jo pēc tam, kad visa programmatūra ir izplatīta bez maksas, ikviens to var viegli iegūt bez nepieciešamības maksāt. Parasti pirātisms rodas programmatūras cenas dēļ, kas ir diezgan dārga, un ne visi to var iegādāties.
Trūkst atvērtā koda
Diemžēl bez visām atvērtā koda priekšrocībām ir arī daži trūkumi, piemēram:
1. Bez finansējuma un mārketinga atbalsta : Atšķirībā no citas programmatūras, kaskuru atbalsta uzņēmuma finansējums un mārketings, atklātā pirmkoda licencēm nav šī atbalsta, tāpēc programmatūras ieviešanai, kas izmanto atvērtā pirmkoda licences, ir nepieciešams diezgan ilgs laiks. Cilvēkiem, kuri to nesaprot, atvērtā pirmkoda programmatūra vai operētājsistēmas ir pārāk nepazīstamas, un galu galā tikai daži cilvēki tās zina un lieto.
2. Dažas atvērtā pirmkoda lietojumprogrammu saskarnes ir mazāk pazīstamas : Displejs atvērtā pirmkoda programmatūrātāpēc tas atšķiras no tuvu avotu programmatūras, tāpēc lietotājiem ir jācenšas to saprast pašmācības ceļā vai jāiepazīstas ar displeju.
Piemēram, piemēram, šis, varbūt jūs esat pazīstamsizmantojiet Windows operētājsistēmu (tuvu avotu operētājsistēma), kas, starp citu, ir vispopulārākā operētājsistēma. Un, ja vēlaties izmantot tādu atvērtā koda operētājsistēmu kā Linux, protams, jums jāpielāgojas Linux operētājsistēmas izskata un navigācijas izvēlnei, kas nedaudz atšķiras no Windows.
Tādējādi diskusija par atvērtā definīcijuavots, piemēri, kā arī to priekšrocības un trūkumi. Cerams, ka iepriekš minētais skaidrojums ļaus jums labāk uzzināt par atklātā pirmkoda un arī dažādām citām programmatūras licencēm, piemēram, freeware, shareware vai adware.
