6 faktori, kas veicina sociālo mijiedarbību, kas ir jāsaprot, vai jūs zināt?

Kopumā sociālās mijiedarbības jēdziens saskaņā areksperti ir sociālās attiecības, kas rodas starp indivīdiem ar citiem indivīdiem, starp indivīdiem ar cilvēku grupu un starp vienu grupu ar citām grupām.

Sociālā mijiedarbība var notikt tikai tad, ja irsociālais kontakts un komunikācija. Ar ko saprot sociālo kontaktu, ir indivīdu sociālās attiecības, kas notiek tieši vai netieši.

Tā kā izpratne par komunikāciju kopumāir ziņojumu apmaiņas process starp īsziņas sūtītāju un ziņojuma saņēmēju gan tieši, gan ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību ar noteiktu mērķi. Saziņa var notikt tikai tad, ja iepriekš notiek sociāli kontakti.

Tādējādi sociālais kontakts un komunikācijair sociālās mijiedarbības sākums. Pat ja tā ir, ir arī vairāki citi faktori, kas virza vai ir sociālās mijiedarbības procesa pamatā. Šeit ir īss pārskats.

Sociālās mijiedarbības veicinošie faktori

Notiekošo sociālo mijiedarbību parasti veicina vairāki faktori, tostarp ierosinājums, atdarināšana, identificēšanās, empātija, simpātijas un motivācija.

1. ieteikums

Pirmais sociālās mijiedarbības faktors ir ieteikums. Saskaņā ar vārdnīcu ieteikumi ir izteikti viedokļi, ierosinājumi vai ierosinājumi (izskatīšanai).

Turklāt ierosinājumu interpretē arī šādiietekmēt vai iedrošināt un tā tālāk, kas var aizkustināt cilvēku sirdis un tā tālāk. Izmantojot ieteikumus, kāds tiek ietekmēts vai mudināts pieņemt noteiktus veidus vai izturēšanos, pirms tam netiek izteikta kritika.

Ieteikums ir psiholoģisks process, kas irkvalitatīvs. Ieteikumu process var notikt, ja kādu ietekmē citu viedokļi, kas ir autoritatīvāki, kuriem ir ticamība vai kuriem ir autoritārs raksturs, un citi. Turklāt ierosināšanas process var notikt arī tad, ja kādu ietekmē lielākās daļas cilvēku vai visas sabiedrības attieksme.

Pastāv trīs ieteikumu veidi, proti, negatīvi ieteikumi (negatīvs ieteikums), pūļa ieteikums (pūļa ieteikums) un prestiža ieteikums (prestiža ieteikums).

• Negatīvs ieteikums vai negatīvs ieteikums ir ieteikumu veids, kura mērķis ir radīt zināmu spiedienu. Piemēram, viens parādu piedzinējs kas apdraud kreditorus, jo viņi kavējas ar aizdevuma atmaksu.
• Pūļa ierosinājums vai pūļa ieteikums ir pieņemšana, pamatojoties uzdalība vai pūlis. Piemēram, iedzīvotāji, kuri uzbruka policijas postenim un lūdza policiju atbrīvot vienu no tās pilsoņiem, kuri tika turēti aizdomās par likuma pārkāpšanu.
• Prestižas ieteikums vai prestiža ieteikums ir ieteikums, kas rodas citu prestiža dēļ. Piemēram, RW vadītājs aicināja visus iedzīvotājus veikt sabiedrisko darbu.

2. Imitācija

Otrais sociālās mijiedarbības faktorsir imitācija. Saskaņā ar vārdnīcu imitācija tiek interpretēta kā imitācija vai nav oriģināls. Komunikācijas psiholoģijā imitācija ir viens no mācīšanās procesiem biheivioristiskās mācīšanās teorijā, jo īpaši sociālās mācīšanās teorijā, kas attiecas uz mācīšanos, ko veic kāds, imitējot to, ko viņi redz.

Sociālās mijiedarbības procesā arī imitācijatam ir nozīme, kas daudz neatšķiras, proti, centieni atdarināt kāda cita rīcību. Šī uzdošanās ne vienmēr izraisa tieši tādas pašas darbības vai izturēšanos.

Ja varonis kļūst lomu modelis tie nāk no noteiktas grupas, tad raksturs tiek nosaukts par atsauces grupu vai atsauces grupu (atsauces grupa).

Ko nozīmē atsauces grupas vai grupas?Atsauce ir grupa, kas kalpo par etalonu vai mērauklu kādam, kurš nav grupas loceklis, lai veidotu savu personību un uzvedību. Ir divu veidu atsauces grupas vai atsauces grupas, proti, normatīvā grupa un salīdzināšanas grupa.

• Normatīvā grupa ir atsauces grupa vai atsauces grupa, kas nosaka savas personības pamatus.
• Salīdzināšanas grupa ir atsauces grupa vai atsauces grupa, kas ir ceļvedis indivīdiem viņu personības novērtēšanā.

Imitācija var būt gan pozitīva, gan negatīva. Pozitīvi, ja tiek atdarināta pozitīva izturēšanās vai rīcība saskaņā ar sabiedrībā pastāvošajām vērtībām un normām. Piemērs nav pakaiši.

Arī imitācija var būt negatīvakas ir atdarināta, ir negatīva rīcība vai rīcība, un tā neatbilst vērtībām un normām, kas pastāv sabiedrībā. Piemēram, vīrietis, kurš nēsā hidžabu un brīvi ieiet mošejā vai pat iet uz sieviešu tualeti.

Tāpēc, pirms kāds izlemjlai atdarinātu citu cilvēku rīcību vai izturēšanos, jāapsver vairākas lietas, piemēram, attieksme pret apbrīnu par to, kas tiks atdarināts, ir interese un uzmanība tam, kas tiks atdarināts, un lietām, kuras tiks atdarinātas, ir augsta sociālā cieņa.

3. Identifikācija

Citi sociālās mijiedarbības faktoriir identifikācija. Saskaņā ar vārdnīcu identifikācija ir viens no terminiem psiholoģijā, kas tiek interpretēts kā psiholoģisks process, kas notiek cilvēkā, jo viņš neapzināti iztēlojas sevi kā citus cilvēkus, kurus viņš apbrīno, tad viņš atdarina tās personas izturēšanos, kuru viņš apbrīno.

Identifikācijas process sākas ar ierosinājumu,tad simpātijas, imitācija un visbeidzot identifikācija. Salīdzinot ar ieteikumiem un atdarināšanu, identifikācijai ir dziļa ietekme uz cilvēku.

Identifikācijas piemērs ir meitene, kas identificē sevi ar dziedātāju K-pop kuru apbrīno. Viņš mainīs savu izskatu atbilstoši savam elka dziedātājam kā frizūra vai drēbes.

4. Empātija

Tāpat kā ieteikumi, atdarinājumi unidentifikācija, empātija ir arī psiholoģisks process. Saskaņā ar vārdnīcu empātija ir termins psiholoģijā, ko interpretē kā garīgu stāvokli, kas liek cilvēkam sajust vai identificēt sevi sajūtu vai domu stāvoklī, kas ir tāds pats kā citai personai vai grupai.

Ar empātiju var sajust, kas ir kasko uztver citi, izprotot citu cilvēku pieredzi, izprotot citu cilvēku perspektīvas attiecībā uz noteiktām problēmām vai redzot lietas citu cilvēku acīs. Piemēram, mēs izjūtam empātiju pret tiem, kas ir katastrofālo vulkānu izvirdumu upuri.

5. Līdzjūtība

Nākamais sociālās mijiedarbības faktors ir simpātijas. Līdzjūtība bieži tiek pielīdzināta empātijai, bet patiesībā abiem ir atšķirīga nozīme.

Saskaņā ar vārdnīcu simpātijas tiek interpretētas kā gaumemīlestība, apstiprinājums, sajūta, ka jūtaties līdzīgs citiem vai jūtaties līdzdalīgi citu cilvēku jūtu sajūtā. Psiholoģijā simpātijas ir rūpes un rūpes par citiem sajūta. Šīs sajūtas neietver tādas pašas emocijas vai perspektīvas kā citi cilvēki.

Pat tad līdzjūtības mērķis ir saprastcita persona. Līdzjūtības piemēri ir apsveikuma izteikumi par kāda cilvēka panākumiem vai izteicieni par skumjām par kāda piedzīvoto nelaimi.

6. Motivācija

Pēdējais sociālās mijiedarbības faktorsir motivācija. Izpratne par motivāciju saskaņā ar vārdnīcu ir pamudinājums, kas rodas cilvēkam apzināti vai neapzināti, lai veiktu darbību ar noteiktu mērķi.

Motivācija tiek interpretēta arī kā bizness, kas varlikt kaut kādiem cilvēkiem vai cilvēku grupām kaut ko pārcelt, jo viņi vēlas sasniegt vēlamos mērķus vai gūt gandarījumu par savu rīcību.

Motivācijai ir tāds pats ierosināšanas rakstursjo tā mērķis ir mudināt citus cilvēkus rīkoties. Tāpat kā ieteikumi, cilvēki tiks motivēti kaut ko darīt, ja motivētājs ir persona, kurai salīdzinājumā ar sevi ir ticamība vai citas priekšrocības.

Piemēram, motivētājs, kurš pasākuma skatītājiem nodrošina motivāciju vienmēr būt pateicīgiem par iegūto, jo būt pateicīgam ir laimes atslēga.

Tāpēc šoreiz mūsu diskusija ir par vairākiem sociālās mijiedarbības faktoriem. Ceru, ka tas ir noderīgi. Paldies.